Drošības apsvērumi mātes piena apmaiņas procesa drošai un veiksmīgai norisei
Šī platforma var tikt izmantota tikai un vienīgi kā līdzeklis, lai padarītu iespējamu saziņu starp piena dāvinātāju un piena saņēmēju. Krūts piena apmaiņa veicama, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo uzturu mazuļiem un nav pieļaujama tā pārdošana trešajām personām.
Mātes piena donoru kustība ir izplatīta visā pasaulē un Eiropā tā ir sastopama gandrīz vai visās valstīs un ar šo platformu mēs vēlamies iesaistīt arī Latviju pasaules mēroga kustībā. Vairāk par pasaules pieredzi sadaļā “Par projektu”.
Katrs mātes piena apmaiņas procesā iesaistītais uzņemas pilnu atbildību par savu izvēli un rīcību, kā arī apzinās iespējamos riskus apmaiņas procesā. Piena dāvināšana var būt vienreizēja, noteikta apjoma apmaiņa vai arī periodiska un ilgstoša piena dāvināšana. Par to vienojas abas iesaistītās puses personīgi.
Nekad un nekādā gadījumā nepērciet par naudu krūts pienu, pat ja avots šķiet uzticams, jo krūts piena dāvināšana ir nesavtīgs un brīvprātīgs process!
Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka donora piena izmantošana ir dabīgākais un nākamais labākais uzturs jebkuram mazulim, kam nav iespējams saņemt savas mātes pienu. Tomēr šāda veida papildu barošanai tāpat kā jebkura veida zīdaiņu barošanai, izņemot zīdīšanu, ir savi riski. Iepazīšanās ar šo informāciju var palīdzēt apzināt šos riskus.
Apzinātu izvēli par labu donora pienam bērna vecāki var izdarīt, tikai pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, rūpīgi un objektīvi izsverot visus par un pret. Ir svarīgi ņemt vērā, ka tad, kad vecāki meklē informāciju par drošu piena apmaiņu vai atbalstu šādai apmaiņai, jāpārbauda visa pieejamā informācija – vai tā ir ticama, vai tā sakrīt ar personīgo viedokli. Tas ir vienīgais veids, kā izdarīt patiesi apzinātu izvēli.
Visā pasaulē ir piena bankas, kurām ir savi piena apmaiņas standarti, kas pēc daudzu saņēmēju domām, bieži ir pārāk stingri. Latvijā šobrīd šada iespēja vēl nepastāv. Dažkārt mēģinājumus ieviest standartus veic kopienas pediatri vai citi profesionāļi, pamatojoties uz personīgo spriedumu un pārliecību. Bieži vien šādi veidoti standarti nav atbalstīti ar uzticamiem pētījumiem.
Pašreizējos Latvijas apstākļos vispilnīgākais informācijas avots par donoru pienu ir internets, un vienīgais veids, kā apzināti izvēlēties par labu mātes pienam, ir brīvprātīga nekomerciāla donoru piena apmaiņa.
Donormātes atbildība ir veselības paškontrole, savlaicīgi informējot saņēmēju par veselības problēmām, kas radušās, un, ja nepieciešams, sevis kā donora noraidīšana.
Donora piena saņēmējiem ir tiesības iepazīties ar piena donores dzīves sociālajiem apstākļiem, viņas dzīvesveidu un paradumiem.
Mātei donorei ir nesen veikti asins analīžu rezultāti par HIV, B un C hepatītu, sifilisu, masaliņām, cilvēka T šūnu leikēmijas vīrusu.
Mātes piena ziedošana ir iespējama, ja mātei donorei ir laba veselība. Donora mātes atbildīga attieksme pret savu veselību, samazina mātes piena piesārņošanas varbūtību ar nevēlamiem elementiem.
Novērtējumu par iespēju izmantot donora pienu savam bērnam veic viņa vecāki. Šim novērtējumam var palīdzēt šādi faktori:
Ja vēlaties ziedot krūts pienu, lūdzu iepazīstieties ar biežākajiem gadījumiem, kad piena donēšana nav iespējama.
Veselības apsvērumi:
Dzīvesveids:
Ziedojot pienu priekšlaicīgi dzimušiem un novājinātiem bērniem, dažu augu izcelsmes preparātu lietošana un vitamīnu kompleksu lietošana ir iespējama tikai pēc konsultēšanās ar bērna ārstējošo ārstu.
Sociālie faktori:
Citi iemesli:
Pirmie jautājumi, ko vecāki parasti uzdod mammai, kas ir gatava ziedot savu pienu, ir jautājumi par veselību. Dzīvesveida un veselības apstākļu apspriešana ir normāla un neatņemama piena dāvināšanas sastāvdaļa. Daži vecāki var lūgt donormāti uzrādīt testa rezultātus, daži var lūgt iziet papildu (apmaksātas) pārbaudes. Māte donore var brīvi vienoties par piena dāvināšanu vai atteikties, ja tā uzskata par pareizu – tā ir divu pušu komunikācija. Jāatceras, ka pilnīga un uzticama informācija par piena mātes un piena zīdaiņa veselību ir svarīga abām donoru piena apmaiņas pusēm.
Lai samazinātu piena infekciozā piesārņojuma risku, ir svarīgi veidot personīgas attiecības starp piena saņēmējiem un dāvinātāju, kā arī personīgi izvērtēt vai uzticēties donorei. Tieša piena apmaiņa starp vecākiem ir priekšrocība, jo tā ģimenes var labāk iepazīt viena otru. Personīgi vai pa tālruni vecāki var detalizēti apspriest visus dzīvesveida jautājumus, uzturu, paradumus, lietotās zāles, idejas par tīrību – visus jautājumus, kas vecākiem šķiet svarīgi abās pusēs. Jūs varat apskatīt viens otra sociālo mediju profilus, kas arī var kļūt par vērtīgu informācijas avotu.
Ārzemēs piena bankas ir izstrādājušas noteiktu standarta testu kopumu, ko veic visi donori. Tas ietver HIV, cilvēka T-šūnu leikēmijas vīrusa, B un C hepatīta, sifilisa un masaliņu testēšanu. Dažos gadījumos tiem pievieno citomegalovīrusa, tuberkulozes un Rietumnīlas vīrusa testus. Vecāki, kas vēlas saņemt pienu, var lūgt apskatīt grūtniecības laikā veiktos testa rezultātus, kā arī lūgt pastāstīt par to, kur piena donore dzemdēja. Ja dzemdības notikušas “parastā” (neinfekciozā) dzemdību nama nodaļā, ir lielāka varbūtība, ka donormāte dzemdējot nav saslimusi ar kādu no iepriekšminētajām infekcijas slimībām.
Piena atslaukšana
Piena atslaukšanai var izmantot manuālo vai elektrisko piena pumpi. Ar manuālo piena pumpi atslaukšanas process būs ilgāks, bet ar elektrisko – ātrāks. Izvēle ir piena donores ziņā, galvenais priekšnoteikums ir tas, ka piens tiek atslaukts atbilstoši sanitārajām prasībām, droši un nesagādā diskomfortu. Pirms pirmās lietošanas ir jāsterilizē visas atslaukšanas ierīces daļas, pēc tam pietiek, ja ierīce tiek rūpīgi nomazgāta ar karstu ūdeni un mazgāšanas līdzekļiem vai trauku mazgājamā mašīnā. Starp atslaukšanām savu krūts sūkni varat uzglabāt ledusskapī nesamontētu, taču, lai pārliecinātos, ka nekur nav palicis piens, mazgājot tas ir pilnībā jāizjauc, tostarp tā mazākās daļas.
Neskatoties uz to, ka lielākoties vīrusu slimības, piemēram, B hepatīts un C hepatīts caur pienu netiek nodotas tālāk, svarīgi ir pārtraukt piena atslaukšanu, ja uz ādas novērojami pūslīši vai brūces – pastāv risks, ka inficēšanās var notikt, atvērtajai brūcei saskaroties ar pienu. Tāpēc pirms piena atslaukšanas piena dāvinātājai ir jāpārbauda, vai uz krūtīm un citām ķermeņa daļām nav brūču, čūlu, ieplaisājušas ādas. Tāpat pirms atslaukšanas vienmēr ir jānomazgā vai jādezinficē rokas, kā arī aprīkojums piena savākšanai un uzglabāšanai.
Apkopjot augstāk minēto, pirms piena atslaukšanas nepieciešams:
Uzglabāšana un transportēšana
Atslaukto pienu iespējams uzglabāt speciāli šim nolūkam paredzētos maisiņos, paciņās vai pudelītēs. Svarīgi atcerēties, ka piens var sabojāties nepareizas uzglabāšanas vai transportēšanas dēļ, tāpēc ir svarīgi iepazīties ar noteikumiem kā to pareizi darīt, lai nezaudētu šo brīnišķīgo “šķidro zeltu”. Mātes piens ir svaigs ilgāk nekā govs piens un nesaskābst tik ātri. Aicinām iepazīties ar tabulu “Atslaukta mātes piena uzglabāšana”.
4.2. tabula. “Atslaukta mātes piena uzglabāšana”
Piena uzglabāšana/ kondīcija | Dziļa sasaldēšana (-18°C) | Saldētava (0-18°C) | Ledusskapis (4°C) | Konteineris ar ledus pakām (15°C) | Istabas temperatūra | |
19-22°C | 23-25°C | |||||
Svaigi atslaukts | Ideāli – 6 mēneši Ok – 12 mēneši |
3 – 4 mēneši | Ideāli – 72h Ok – 8 dienas |
24h | 6 – 10h | 4h |
Atsaldēts ledusskapī | Nesasaldēt atkārtoti | Nesasaldēt atkārtoti | 24h | Neuzglabāt | 4h | 4h |
Atsaldēts, uzsildīts, nav ēsts | Nesasaldēt atkārtoti | Nesasaldēt atkārtoti | 4h | Neuzglabāt | Līdz barošanas beigām | Līdz barošanas beigām |
Uzsildīts, ēsts | Nelietot | Nelietot | Nelietot | Nelietot | Līdz barošanas beigām | Līdz barošanas beigām |
Donora piena transportēšana
Kad pārvadā pienu, jāņem vērā divi galvenie faktori: piena transportēšanas laikā saglabāt iespējami zemāko temperatūru un minimālu laiku ceļā starp donores ledusskapi/saldētavu un saņēmēju ģimenes ledusskapi/saldētavu. Donorpiena transportēšana ir iespējama vienā pilsētā vai atsevišķos gadījumos visā Latvijā, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus.
Jau piena meklēšanas procesā svarīgi vienoties par to kādā formātā donora piens tiks saņemts – svaigā veidā (atslaukts un atdzesēts) vai sasaldēts.
Pārvadāšanai un drošai uzglabāšanai lietotāju ērtībai ieteicams izvēlēties sasaldētu pienu. Atkarībā no tā, kādā formā tiks saņemts piens, mainīsies nianses tā sagatavošanai, lai paēdinātu zīdaini.
Ja donora piens saņemts svaigā veidā:
Ja donora piens saņemts sasaldētā veidā:
Neatkarīgi no tā, vai saņemts svaigs vai sasaldēts donora piens, jāveic izvēle par piena “mājas pasterizāciju”. Šo procesu veic, lai maksimāli novērstu iespējamos riskus, barojot zīdaini ar donora pienu. Pasterizācija palīdz iznīcināt lielu daļu vīrusu un baktēriju, ko var saturēt piens, piemēram, HIV, cilvēka T-šūnu leikēmijas vīrusu, citomegalovīrusu, tuberkulozes izraisītāju u.c. Jo īsāka un ātrāka būs karsēšana, jo vairāk vērtīgo vielu tiks saglabātas. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka, pasterizējot pienu, samazinās arī svarīgo uzturvielu daudzums.
Jebkura mātes piena pasterizācija palielina tādu baktēriju kā Bacillus cereus sporulācijas iespējamību. Šīs baktērijas nav kaitīgas laikā dzimušiem zīdaiņiem, bet var palielināt priekšlaicīgi dzimušu bērnu kuņģa-zarnu trakta traucējumu risku. Lai nodotu pienu priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, labāk ir izmantot svaigu mātes pienu no pārbaudītām veselām donorēm, kam vecāki uzticas.
Daudzas ģimenes izvēlas barot zīdaiņus ar nepasterizētu pienu, lai nodrošinātu to ar visām tam nepieciešamajām barības vielām. Lietojot svaigu mātes pienu, īpaša nozīme ir uzticamām attiecībām starp ziedotājui un saņēmējģimeni, kā arī precīzas un ticamas informācijas pieejamība par donormātes veselību. Ja šādas attiecības nav iespējamas, piena saņēmēju ģimenei vajadzētu pasterizēt saņemto ziedoto pienu.